Īpašības: alvejas ūdens ekstrakts ar želeju veidojošiem un mitrinošiem komponentiem. Alvejas dziednieciskā iedarbībā tiek pielietota kopš senatnes. Alveja tika izmantota kā brūču sadziedēšanas, pret apdeguma, antimikrobu līdzeklis. Ir labi pazīstama alvejas mīkstinošā un mitrinošā iedarbība uz ādu. Alveja ir bioloģisku aktīvu vielu "noliktava", un tās dziednieciskās īpašības nodrošina polisaharīdi, konkrēti - polimannāns (polimanoza) jeb acemannāns.
Acemannāns pieder polisaharīdiem, kas stimulējoši iedarbojas uz nespecifisko ādas imunitāti. Nespecifiskās imunitātes stimulatori paaugstina ādas noturību pret infekcijām, veicina brūču sadzīšanu, pasargā ādu no UV starojama iedarbības. Turklāt neizraisa alerģisko vai iekaisuma reakciju aktivizēšanos.
Polimannānam un citiem alvejas polisaharīdiem piemīt mitrinoša iedarbība, jo tie spēj izveidot ūdens noturošu plēvīti.
Bez tam alvejas polisaharīdi satur arī ēteriskās eļļas, aminoskābes, minerālus, vitamīnus un fermentus. Alvejā ir atklātas antimikrobu un sāpes remdinošas vielas - lupeols, salicilskābe, cinamonskābe, fenoli, sērs. Tajā ir arī neaizvietojamas taukskābes, kurām piemīt pret iekaisuma un nomierinoša iedarbība, veicinoša brūču sadzīšanu.
Alvejas ekstrakts teicami mitrina ādu, palielina tās dabisko noturību pret kaitīgiem faktoriem, stimulējot tas atjaunošanos, izlīdzinot un mīkstinot ādu. Alvejas ekstrakts viegli noloba un arī mazliet balina ādu.
Sastāvdaļas: ūdens, pentilēna glikols, glicerīns, ksantāna sveķi, sorbitols, alvejas ekstraksts.
Lietošanas indikācijas:
1. Sajaukt ar pamata krēmu (sk. iepriekš). Krēmu nelielā daudzumā uzklāt uz ādas. 2. Izmantot arī kā ampulu preparātu ādas lokālai apstrādei - uzklāt un izsmērēt nelielu daudzumu tīra koncentrāta. |
Derīguma termiņš: pareizi uzglabājot, vismaz 36 mēneši.